Tā sajūta, kad tu it kā garīgi/telpiski izpleties lielāks par to otru cilvēku, mirklī, kad viņš raud un ir vājš un jūs esat apskāvušies tuvāk par tuvu, bet tu izpleties ne jau tāpēc, ka tev patīk būt lielākam, bet tāpēc, ka tu saproti - tu ESI lielāks, un gribi viņu mierināt un viņam palīdzēt, kaut gan pēc visiem loģikas likumiem es esmu tā, kurai ir salauzta sirds, es esmu tā, kura atkal spersies prom un sāks visu no nulles, kamēr viņš paliks savā komforta zonā un turpinās savu stabilo dzīvi, bet es jutos lielāka Un tas nozīmē, ka mēs ar viņu būsim draugi. Always and forever Mīļie, kur vēl skaistāk |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |