Skaitu dienas, cik vēl skaisto mirkļu palikuši.. viena pēc otras tikšanās nepielūdzami beidzās, protams, ka es negribu nekur braukt un viņu atstāt, un atstāt sevi...ar apziņu, ka nebūs vairs vakariņu, nebūs TĀ vīrieša 5 minūšu attālumā, runāju te ar latviešiem, Egitu un Agri, cik traki te gājis, ar kartona kastēm galda vietā un burgeru gaļu, un iekšēji milzīgi kaunējos, ka esmu nenovērtējusi, kā mani te viens baroja un ka vispāŗ man ir bijis tāds L!!! |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |