gara_diena -

12:47 pm

Vēl aizvien šodien nespēju tā īsti aptvert.
Vakar satikos ar K.
Klausījos viņa stāstā par to, kā gājis visus tos gadus, kad nebijām tikušies...
Un vēl šodien liekas neticami, ka pāris mēnešus atpakaļ viņš mēģināja izdarīt pašnāvību.
Iemesls un rīcība, noklausoties to visu, bija saprotami.

Bet sajūta, ka viņam varēja nepaveikties/paveikties... Ka es nesēdētu viņam pretī, nedzertu lētu melno tēju un nedzirdētu šo stāstu, ja kāds viņu toreiz nebūtu atradis. Es pat nezinātu, ka viņa vairs nav. Man neviens to nepateiktu.

Šis mani visvairāk satrauc attiecībā uz samērā tuviem cilvēkiem, kas man patiesībā ir tāli. Ja ar viņiem kaut kas notiktu, ja viņiem būtu slikti - kurš man to pateiktu? Neviens, jo es viņus pazīstu kā viņus, bez viņu draugiem un paziņām.

Bet viņš... es nezinu, jāizlasa Koelju "Veronika grib mirt" un tad es pateikšu vai viņš jūtas tāpat kā Veronika, vai nē!
Tas mani ieinteresēja. Vai rakstnieks ir uzrakstījis kaut ko patiesu.