man īstenībā nav ko teikt.
jūtos diezgan slikti. neskatoties uz to, ka pamodos blakus visskaistākajam skaistumam, taisīju viņam brokastis un pienesu gultā, mīļojos visu rītu..es jūtos slikti. nevis slikti tā kā vakar, kad krūtīs nebija gaisa un likās, ka nosmakšu vai miršu no durstīgām sāpēm, bet nu tā, ka es nesaprotu un man riebjas, ka ar mani nerunā ;(
aizvēru aiz viņa durvis, paskatījos spogulī un pirmo reizi pēc ilgiem laikeim es tur izskatījos nelaimīga.
es viņu gribu, pašlaik es viņu gribu fiziski nenormāli..tādēļ, ka varbūt tas man palīdzētu kko saprast. nu nerunā viņš ar mani!!
ai..
savākšu cūku kūti,kas manā dzīvoklī valda kārtējo 6dienas rītu, braukšu uz laukiem. man krīt uz nerviem tas pasākums jēkaba laukumā. man šobrīd viss krīt uz nerviem.