| Aug. 20th, 2010 @ 12:35 am (no subject) |
|---|
Uzlikt galvu uz mīļām krūtīm un aizmigt.
Nekad nav sanācis. Nē, ir. Tad, kad biju kopā ar savu pirmo draugu. Pāris reizes.
Bijušais draugs metās uz otru gultas galu - tik tālu, ka pat izstiepjot roku nevarēju viņam pieskarties. Bet man gribējās sajust, ka es esmu drošībā, pasargāta, mīlēta. Nejutos. Tā jau ir - arī attiecībās var justies tikpat vientuļš kā tad, kad esi viens. Un tajā naktī, kad viņš pa pusmiegam runāja par to, ka neticot mīlestībai, es sapratu, ka tur nekas nesanāks. Bet tas vispār bija sen. Un labi vien ir, ka viss notika tā, kā notika. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}