| |
[Mar. 7th, 2014|04:44 pm] |
Gaaju pa pljavaam un mezhiem, zaale bija zalja, debesis bija zilas, koki bija zeltaini saules staros, un tad es runaaju ar sauli un pateicu, ko es gribu un, ka es gribu satikt savu dviinju liesmu. Tad es bridu taalaak un domaaju, ka 2012. gadaa es noteikti buushu gatavs vinju satikt un es pieljauju iespeeju, ka buushu gatavs ari saakot no shii gada vasaras. Bet, ka nezinu vai esmu gatavs vinju satikt tagad. Un tad es tuvojos mezha izejai atpakalj uz pili. Un tad man preti naaca agraak neredzeeta meitene. Tumshi mati, skaista seja. Vinjas noluks aciimredzami bija staigaat pa mezhu. Un vinja man naaca tieshi pretii, nepagriezhoties uz vienu vai otru pusi. Ak Dievs, man likaas, ka vinja tuuliit pienaaks man klaat un teiks: "Es esmu tava dviinju liesma!". Bet taa nenotika. Peedeejaa briidii mees saskatiijaamies un devaam viens otram celju. Es domaaju varbuut man vajadzeeja ar vinju saakt sarunu, bet par ko? Es noteikti vinjai jautaatu vai vinja ir mana dviinju liesma un vinja nesaprastu, ko tas lunakjiks no vinjas grib.
Eniivei. |
|
|
