silvija -

es esmu laimīgs cilvēks, jo man ir hrestomātiskā sava istaba; ieguvu to ar visām durvīm un orderi pirms 12 gadiem; apustulisks skaist-lis, bet kurš ta tāds nav; esmu iekārtojusies tā, lai var nopelnīt maizei un pat kaprīzēm, un šogad sapratu, ka veselais saprāts un apķērīgums ļaus atrast darbu vienmēr un ja arī neļaus atrast darbu, vienalga to varēs atrast; maize tātad būs; kā ar dziesmu? Helleram ir tāds romāns Something Happened; un tas - samsings atkal kārtējo reizi ir noticis; kapitālremonts savā istabā sakrita ar iekšējo pārbūvi, nopietnu, principiālu un Novērojošā Es pilnīgi apjēgtu krīzi; šodien biju skriet; redzēju kāpostu balteni; nāks acīmredzot viegls balteņu kāposts kā pa reni; vēl tīrā, nepiedubļotā, neuzdūņotā Linčikā 1 peldējās, es sapratu, ka arī drīz pamēģināšu; kamēr - neviens. pēc tam - tikai pie lielas pārkaršanas, tautas ezers.
un sapratu, ka būs viss labi; būs kaut kā būtiski citādi.

pretī 6-kārt ceļā pabrauca Diāna Romanoviča, viegli identificēties, arī pusmūža, arī bez bērniem, arī sākums mazliet muļķīgi naivi teatrāls; pāragri novecojusi; un izvairās skatīties pretimnācējiem acīs; ļaužu pamatmasa atsakās atzīt otra cilvēka vienlaicīgumu uz šīs zemes, uz ielas, blakus autobusā vai pie 1 galdiņa kafejnīcā pat ar skatienu; nabaga sieva, kāda tur dzīvība.