| ... |
... | 26. Jun 2003 @ 12:42  |
|---|
…mani pārņēma skumjas… un nav ne jausmas kāpēc… varbūt tas ir nogurums… dīvaina sajūta – skumjas bez iemesla… bet varbūt tieši tādas ir īstas skumjas… vieglas, neizsakāmas, vienkāršas… un ne pārāk skumjas… apkārt pelēkums…dvēselei nevajadzīga atpūta, nevajadzīgs prieks… … man ir bail no tevis… pārāk bail… …pazaudēt, nesaprast, neuzticēties… …tāpēc rodas nemitīgas, nepārvaramas, neizprotamas skumjas… …tāpēc ka gribas ticēt… |
nebaidsies skumju savu. stasta, ka baltā dažviet esot skumju krāsa. skumja nerakstīta lapa bez tintes traipa kreisā stūrī, skumja baltā nakts pār Ņevas krastiem, bez pārīšiem, kas atspulgā dej, skumja līgavas kleita, bez ziedu pušķa sārta. balts ir tas, ko krāsaināku vērst ir prieks. pirms mēneša šo teici, vai šodien pelēkzililillā es drīkstu līdz ar lietu Tavā baltumā jaukt?
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |