| |
[13. Feb 2026|22:04] |
| [ | Mūzika |
| | Goldmund - Turquoise Hexagon Sun Boards Of Canada Cover | ] | Šis varbūt būs mietpilsoniski, man vienalga, bet man patīk redzēt kā vīrieši uzrodas kartīšu ailēs, kur viņi lielākoties ir redzami tikai pāris reizes gadā, konkrētos datumos (vai tiem tuvojoties), toties tad visai manāmi, attiecīgais fenomens bija vērojams šodien. Tas nekad nav uz Ziemassvētkiem, jo man šķiet, ka, vispārinot, ņemšanās ar kartītēm ir vairāk kas tāds, ko dara sievietes. Es daudz ko, ko vajadzētu darīt - nedaru, bet šo to, kas nav īpaši vajadzīgs, daru, piemēram, katru gadu uz Latviju sūtu zsvētku kartītes. Vēl šeit esmu arī iemantojusi papildus tradīciju - 'paldies' kartītes. Es reiz parakstījos pastniekam par vienu lielu paku, kas bija sūtīta kaimiņiem, jo citādi viņš to nevarētu atstāt. Pēc tam man bija iemesta skaista paldies kartīte - uz tās bija Monē glezna ar meiteni dārzā, man tas tā patika, ka tagad, ja kādreiz gadās līdzīga situācija, es arī iemetu pateicības kartīti.
Saistībā ar rītdienu, es atcerējos vienu īsu dzejoli
"I don't want to be the other half of your soul. I want to be the one who reminds you that you're already whole."
Es to neuztveru kā domu, ka tev neviens nav vajadzīgs, bet gan, ka cilvēkam visupirms ir jābūt mierā pašam ar sevi, nevis jāgaida, ka kāds cits viņu salabos - man šķiet, ka cilvēks, kurš spēj būt viens, ir pievilcīgs. |
|
|