| Aug. 28th, 2009 09:35 am Hmmmm...Parasti es nemēdzu reibt n četriem aliem iekš preses bāra, kuri tiek izdzerti sešu stundu laikā. Kaut kas tomēr ar viņu nav kārtībā.
***
Laime ir eiforisks stāvoklis, kuram paradums pāriet pēc augstākais trim dienām, jo neviens cilvēks nevar būt pilnībā laimīgs. Iemesls tam ir diegan banāls. Tā lieta, kas dara laimīgu var apnikt vai izrādīties, ka dara tikai daļēji laimīgu. Līdz ar to cilvēka organismā rodas neaizpildīts tukšums un viņš kļūst nelaimīgs līdz brīdim kamēr iegūst to ko ir iekārojis, lai atkal kļūtu laimīgs uz īu brīdi.
Mana laime ir mans sargeņģelis, kurš nekad nepamet grūtā brīd un vienmēr rūpējas par to, lai viss būtu kārtībā. Dažreiz, gan šis eņģelis pats neapzinās cik spēcīgi laimīgu mani padara tikai viens skatiens vai smaids, kurš veltīts tikai man.
***
Es viņu nobloķēju un atteicos celt telefona klausuli. Es nevaru satikties ar cilvēku, kuru nemīlu. Un vēl mazāk ar cilvēku, kuram tas ir vienalga. Jā tagad es sāku saprast kādu ļoti labi. Tikai šim kādam ļoti labi sanāk saglabāt draugu attiecības, kas manā gadījumā ir neiespējami Grrrrr...
*** 4 comments - Leave a comment    |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}