elektra

man rūp
domāju par pieskārieniem, kā cilvēki satver otra roku un pieliek to pie savas pieres, varbūt vaiga, saspēlējas ar deguniem, kā auksta roka paslīd zem krekla, kā sirdis saskatās apskāviena laikā, kā nobučo acu plakstiņus. arī elpošana ir valoda, bieži arī nošņaukāšanās un žāvas. rakstīšanas laikā kaimiņi tā strīdas, ka pastāv iespējamība lielāka par piecdesmit procentiem, ka izvērtīsies kautiņā. šodien apēdu trīs kārums vaniļas sieriņus. blakus čuč runcēns un reizēm maigi ierūcas. ir ļoti mierīgi. šodien jāatgriežas