Raudu, klausos Labvēlīgo tipu, vai arī šovakar asaru plūdus izraisīja Your time will come, nezinu, kā tur būs,
tikai gribas palīdzēt dzīvniekiem un cilvēkiem, kas viņiem palīdz, kamēr vien varu un nemirstu badā,
a, kad būšu liela un bagāta, noteikta algas daļa aizies patversmēm un individuālajiem enģeļiem, kuri glābj tos, kas nedara nekā ļauna šajai pasaulei.
Protams, raudu arī no lomkām par to, kā ir ar viņu, un cik skumji ir aiziet prom, aizvērt aiz sevis viņa ārdurvis, labi zinot, ka neko vairāk viņš negrib,
taču kā tur tante teica, ka labāk ar, nekā bez...?