Gaisma un uguns
« previous entry | next entry »
Nov. 12th, 2013 | 12:06 pm
Nosvinējām Veļu laika beigas ar lielajā maizes krāsnī ceptu zosi. Vispirms vairākas stundas kurinājām krāsni, līdz izdega visas ogles. Tad astoņrocīgi sagatavojām putnu cepšanai. Viens ierīvēja ar sāli un pipariem, otrs pietūcīja ar kāpostiem un āboliem, un aizšuva vēderu ar resnu adatu. Trešais apcepa sviestā un ceturtais pieturēja lopiņa kaklu, jo tas neietilpinājās pannā. Kad zoss bija trīs stundas čurkstinājusies lielajā krāsnī, mēs iededzām sveces un metāmies virsū cepetim.
Nav brīnums, ka zoss taukus izmanto visādās burvestībās - tie ir tik zīdaini, biezi un silti, ka nonāc aizmirstībā. Un, kad attopies un apskaties apkārt, redzi taukos (jeb laimē?) spīdošas sejas un pamani, ka arī no pašas zoda pil tauki. Pēc tādām taukām vakariņām, novembra drūmaka vairs nelīp klāt un droši var iet zosu gājienā caur mežu, sasaucoties un spīdinot mazas gaismiņas.
Bet vakar biju pārmantotā vēža kabinetā, noskaidrot kā man ir gājis ģenētiskajā loterijā. Viss bija ļoti ātri un nesāpīgi, atbilde būs uz Ziemassvētkiem.
Nav brīnums, ka zoss taukus izmanto visādās burvestībās - tie ir tik zīdaini, biezi un silti, ka nonāc aizmirstībā. Un, kad attopies un apskaties apkārt, redzi taukos (jeb laimē?) spīdošas sejas un pamani, ka arī no pašas zoda pil tauki. Pēc tādām taukām vakariņām, novembra drūmaka vairs nelīp klāt un droši var iet zosu gājienā caur mežu, sasaucoties un spīdinot mazas gaismiņas.
Bet vakar biju pārmantotā vēža kabinetā, noskaidrot kā man ir gājis ģenētiskajā loterijā. Viss bija ļoti ātri un nesāpīgi, atbilde būs uz Ziemassvētkiem.