Nē, atvainoties man? Par ko? Un vēl jo vairāk kāpēc?
Tekstā salasīt To, ko gadās salasīt ir parasta, cilvēkiem piemītoša lieta, tekstā salasīt pašu tekstu - ceru, ka kādreiz arī tā būs ierasta lieta.
Tie nav nedz mani vārdi, nedz arī ne mani - esmu tos lietojis un kaut ko ar tiem pateicis arī savu.
Taču teksts izsaka, ka līdzīgs/vienāds liktenis piemeklē to, kurš mīl, un to kuru mīl, jo tas, kurš mīl, mīlot pieņem/piedzīvo to, kas piemeklē mīlamo.
Nekas par naudu manuprat tur nav nolasāms, ja nu vien nepacenšamies ielasīt tekstā to, kas ir uz paša sirds. Bet varbūt par pēdejo es maldos? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}