Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
kupenās baltās slīgst izgājušās nakts sapņu zaudēto stāsts, es taureņu spārnos pa burtam vienam rakstu vārdu Tavu, ko vējam līdzi nest caur ziedu pieskārienu baudu.