Pēdējā laikā vidējais telefonsarunu garumu ilgums ir 40 minūtes. Tiek domāts, štukots, vienu brīdi tā, otru citādi, bet process notiek, un nu nevar, vnk nevar būt, ka tas viss nekur neved.
Mēs (es un tie man apkārt, kuri arī pievienojušies štukotāju pulciņam.. ticiet vai nē, bet tādi arī parādās! pat mūziķu sabiedrībā! laikam tas viss sāk palikt pārāk pārliecinoši..vai arī-es runāju par sevi, bet sevi manā situācijā sāk ieraudzīt daudzi) bieži sev mēdzam uzdot jautājumu: kur tu biji agrāk?
Atbilde: dzīvojām nošu sirrealitātē, gaistošā, no realitātes atrautā, nenoliedzami skaistā pasaulē. Kur ne visiem ir tā iespēja ieiet.
Taču reālajā pasaulē jāieiet un jāatrodas mums visiem, absolūti neatkarīgi no mūsu dotībām vai vēlmēm - tajā esam mēs katrs, un neviens mums neprasa, vai mēs to gribam.
Ko darīt?
Tikai - sākt beidzot štukot, ko tad ar to reālo pasauli iesākt. Jo ignorēt to nevar. Ok, var, ja kontā ir kādi pāris miljoni, ar kuriem zini - kādam laikam tev varbūt ar tiem pietiks pietiks. Jā, tad token vari bezbēdu dzīvoties pa notīm, pa notīm vien.
Cik no mums tādu ir?
Mēs (es un tie man apkārt, kuri arī pievienojušies štukotāju pulciņam.. ticiet vai nē, bet tādi arī parādās! pat mūziķu sabiedrībā! laikam tas viss sāk palikt pārāk pārliecinoši..vai arī-es runāju par sevi, bet sevi manā situācijā sāk ieraudzīt daudzi) bieži sev mēdzam uzdot jautājumu: kur tu biji agrāk?
Atbilde: dzīvojām nošu sirrealitātē, gaistošā, no realitātes atrautā, nenoliedzami skaistā pasaulē. Kur ne visiem ir tā iespēja ieiet.
Taču reālajā pasaulē jāieiet un jāatrodas mums visiem, absolūti neatkarīgi no mūsu dotībām vai vēlmēm - tajā esam mēs katrs, un neviens mums neprasa, vai mēs to gribam.
Ko darīt?
Tikai - sākt beidzot štukot, ko tad ar to reālo pasauli iesākt. Jo ignorēt to nevar. Ok, var, ja kontā ir kādi pāris miljoni, ar kuriem zini - kādam laikam tev varbūt ar tiem pietiks pietiks. Jā, tad token vari bezbēdu dzīvoties pa notīm, pa notīm vien.
Cik no mums tādu ir?