|
Jūnijs 9., 2010
21:56 vispār, man nenormāls šoks par to manu iekšējo spēku un to, kā manas domas mēdz piepildīties tik neiedomājamos veidos. dažbrīd sametas jokaini, ko varu izdarīt ar sevi un vidi sev apkārt. no kurienes man tas? un kā noturēt to pozitīvu?
|
Comments:
no vienas galējības otrā? bet šī jau laba galējība.
mūžīgā eiforija, kā tad, galējība galējībā. es gribu būt normāls zemes cilvēks, kas visu uztver mierīgi. eiforija nav laba, man liekas, labi ir būt mierīgam, es tagad esmu tāds hiperaktivizēts cilvēks, kas pavelk un pavelkas uz visu. bet tas laikam ir ceļš uz mieru, sākumā bezgalīgas skumjas un sāpes, pēc tam enerģijas hiperuzplūdi, varbūt kādreiz būs arī miers. bet Eldžik, ir viens, kas nekad nemainās un tas ir tas, ka es tevi cieši mīlu, draugs.
es tā gribēju tevi šitādu atpakaļ, goda vārds. viss notiek tā, kā tam janotiek...:) |
|
|
Sviesta Ciba |