Gribas dzīvot tā, lai nebūtu laika rakstīt tonnas dienasgrāmatās, vien pieminēt tos cilvēkus, kas dzīvi un Latviju dara īpašu: Tētis, tante, Eiženija, Anastasija - tās ir piecu dienu Latvijā prioritātes, un tie, kas atgādina, ka neesmu pavisam viena šajā pasaulē. Kā reizēm gribas raudāt aiz laimes par šādu atgādinājumu... Svētdien ar Anastasiju fočējāmies, pirmdien abas aizbraucām pie Priedes uz Kuldīgu apskaidroties, šodien ar Eiženiju stacijas pulksteņa augšā pārrunājām visu, un vispār jau būs mazliet smagi braukt atpakaļ. Bet ir jācīnās. Un laikam šoreiz tā, kā vēl nekad. Atbraucu uz Latviju, lai izvēdinātu galvu. Lieliskas piecas dienas ceļā atpakaļ uz to laimīgo meiteni |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |