| |
[Sep. 5th, 2006|12:24 pm] |
'Pārmaiņas' - vārds, kas tik ilgstoši ir iztrūcis manā krājumā, kura nozīmi es apjēdzu tikai vakar, kad pēc vasaras tukšuma atgriezos savas fakultātes sienu aizsegā, kad darbā mani pazemināja stāvos, atgriežot vietā, kur es sāku. Būs jāiekaļ savā prātā, ka ir jāmaina, jāmaina, jāmaina. Slikto uz labo, labo uz slikto, augšu uz leju, lai atkal uz augšu. Pārmaiņas pārmaiņu pēc. Viegla stresa adrenalīns, jebkas, kas ir labāks par nāvīgo mieru.
Gaisa zīme nevar kļūt stabila, tas pārsūcina ar zemes sīkumiem, rezultātā panākot nāvīgas putekļu vētras, kas plosa ne vien izkaltušos pamatus, bet arī mūžīgās brīvības alkstošo gaisu, kuram dabā ir rakstīts nesties pāri tuksnešiem, lai pēcāk veldzētos augstkalņu stindzinošajā vēsumā, pēc kura doties uz ekvatoriāli mitro svelmi, kuras iespaidus gāzt pāri tuksnešiem. Gaisam vajag kustību, jo savādāk tas vienkārši sasmok. |
|
|
