a.m.a-zone - Mazliet sadzīves

Es te visu laiku tikai čīkstu un raudu, tad nu beidzot kaut kas ikdienišķās un par to, kas vispār notiek apkārt.
Pirmdien bija pirmā studiju diena. Un šodien ir trešā. Mēs esam ļoti daudz, manā grupā kas ir 3d&spatial design and architecture ir ~60 cilvēki, puse no tiem vēl nav uzradušies. Klases telpa ir ļoti maza, visi esam cieši cieši saspiedušies un, ja atnāc mazliet vēlāk, tad vairs nav kur sēdēt.
Esmu dažās lietās vīlusies. Domāju, ka tas viss būs mazliet individuālāk, bet tā vietā ir "now you need to go outside and draw" and then we go outside and draw.
Katru nedēļu viens projekts. Vēl īsti neesmu sapratusi, kā tam ir jaizskatās šajā nedēļā.
Jau ir es neko neprotu/neko nemāku/neko nesaprotu depresija, kuru cenšos pārciest elpojot mierīgi un apzinoties, ka tās ir tikai pirmās dienas.
Šīs nedēļas projekts ir "Urban Landscapes" (aka urb-man-ass). Ir idejas, redzēsim kā būs ar izpildījumu un rezultātu.

Mājā esmu ievākusies. Blakus istabā dzīvo meitene no Venecuēlas. Meitene ar raksturu, meitene, kura zina, ko grib. Daudz runājamies virutvē. Man šķiet, ka mēs visai labi saprotamies. Viņa drīkst smēķēt savā istabā. Nevaru izdomāt vai uzbāsties saimniekam ,lai arī dabūtu tādu atļauju, jo mana istaba tomēr ir maziņa un no loga tāpat pūš. Kā nu tur vēl būtu, ja to jātur vaļā. Es ceru, ka drīz ieliks to solīto dubulto stiklu.
Istabā ir arī kamīns, protams, tam nav praktiska pielietojuma.
Ar dzīvesvietu esmu ļoti apmierināta. Tas ir interesants rajons. Arī māja ir ļoti omulīga.

Ir laba tā apziņa, ka esmu tur, kur vēlos būt. Tas tik tiešām ir tā - nu tad beidzot. Man šķiet, ka biju šito pelnījusi.