Šis ir tas brīdis, kad gribas izteikties, bet pāris indivīdu dēļ, šī iespēja liegta siltajā draugu dienasgrāmatu sadaļā. Nedod dies' pēc tam nāksies atbildēt uz neskaitāmiem jautājumiem un vispār tas man dziļi jo dziļi tracina. Izdzēst ar nevar, nesapratīs...
Vārdu sakot ir pagājuši baisie datumi, kuri, kā jau biju paredzējusi, paskries nemanot. Pāri palika tikai pāris dienu ieilgusi paģiru sajūta. Mazliet pietrūkst aktivitātes. Vēl vakar ar savu labo roku, sekretāri un visādi citādi nepieciešamu cilvēku runājos, ka nevar gruzīties, ir jāizbauda. Visādi mēsli, ar kuriem jātiek galā tāpat tevi agrak vai vēlāk sameklēs. Mazliet apātijas iestājusies, kad gribas ko darīt, bet tai pat laikā negribas neko, tikai gulēt, palasīt grāmatu, uzpīpēt un uzgrauzt burkāniņu.
Kaķa arī nav ko pamīcīt, tas suka atkal pa āru vazājas. Viss, kas būtu dzerams, arī izdzerts. Šķiet, ka pat internets nepiedāvā nekādu graujošu izklaidi, kurā būtu vērts ieurbties un stundām lasīt.
Galvā tikai rosās visādi nedarbi, kurus būtu verts realizēt. Kārdinājums liels, bet te atkal jāsaka-kādam tas neliksies saprotami...