02 Septembris 2008 @ 18:40
 
Lūk, rītu pusē liesmains saules rats
No dusas pacelt spodro galvu tiecas,
To ieraugot, ikvienu acu skats
Pret viņa majestāti lejup liecas;
Pat pusmūžā vēl jauneklīgs un možs
Tas pakāpies uz pašas debess kraujas,-
Vēl tad ik skats to vēro dievinošs
Un viņa zelta ceļam sekot ļaujas;
Bet, kad no smailes lejup taustās tas
Un viņa dienas gaita pagājusi,
Tad uzticīgās acis novēršas
Un lūkojas uz gluži citu pusi.
Tā lemts tev rietēt novakarā vēlā,
Mirt vientuļam, ja nepārdzimsi dēlā.
                                          
 Šekspīrs- sonets nr.7
 
 
Sirdī:: in love
Galvā:: Time After Time- Saulriets