|
Oktobris 12., 2007
16:52 lietus lāsēm ir sava sistēma, kā tecēt pa stiklu. un viņām ir pilnīgi skaidrs, cik lielus rimbuļus taisīt peļķēs. viņas speciāli krīt uz virsmām, kur varētu radīt lielāku troksni. viņas notekcaurulēs jūtas kā amerikāņu kalniņos. viņas zina, kur jātrāpa, lai cilvēks ātrāk izmirktu. un viņas karstā vasaras dienā ir gluži citādas kā rudenī. viņas ar divtik lielu entuziasmu triecas pret mašīnas priekšējo stiklu. viņas ir samācijušās taisīt burbuļus lielajās peļķēs. un viņas smaida, krītot uz manas koši sarkanās beretes. zinu, ka smaida.
|
Comments:
man patīk domāt, ka tās smaida. tev uz beretes.
man viņas smejas sejā. |
|
|
Sviesta Ciba |