Šeit atkal varam vērot manu ačgārno čakluma izpausmi. Tieši tad, kad man ir jānodarbojas ar sugu iezaurēšanu un sēdēšana čūskulāja vidū būtu pilnīgi attaisnota, es labpatikā tīksminoties nododos mājas tīrīšanai. Par laimi, nu jau man ir apnicis un sagribējies ēst, varbūt arī atnkās vēlme un gribēšana atvēt kādu floras sējumu.

Jā, un šitie odi!... Ne jau tas, ka viņas kostu traki, lai jau dāmas ēd, bet tas KĀ viņas sīc! Kā tādas paprāvas mušas (lai gan pašas jau ar nav nekādas maziņās šogad)!