| |
[25. Okt 2025|20:07] |
| [ | Mūzika |
| | Sam Fender - Seventeen Going Under | ] |
Šorīt mīļotais teica, ka mums uz ārdurvīm joprojām ir vasaras vainags, vai viss ir ok? Parasti jau oktobra sākumā uzlieku rudenīgi spocīgo, bet tagad - pirmo reizi vairāku gadu laikā, pavisam izkrita no prāta. Tā jau būtu vienalga, bet tas rada zināmu noskaņu, īpaši bērnam. Aizmirst to uz Ziemassvētku sezonu jau būtu pavisam dramatiski.
Pa dienu vietējā stadionā bija paredzēta spēle, es to nezināju un tieši ap to laiku sanāca ieplūst visā tajā straumē vai drīzāk pret-straumē, jo man turpceļā bija jāiet pretējā virzienā. Visa šī relatīvi klusā un glītā nomale bija ārkārtīgi pamodusies un izskatījās daudz reižu dzīvāka par pilsētas centru, kuru tagad rotā tikai teju tuksnesīgs tukšums un izdauzīti stikli.
Cilvēki plūda no visādiem virzieniem, pārsvarā vīrieši, gan jauni, gan veci, mazos un lielos baros, daudz tēvi ar dēliem un arī vectēvi ar mazdēliem. Šķiet, ka pārsvarā tikai vietējie - jo spēlēja mazie lokālie klubi, nevienu citu tas neinteresētu, tikai tos, kas izjūt saikni ar šo vietu un tradīciju. Atpakaļceļā noņēmu austiņas, lai mūzikas vietā paklausītos jau pa visu apkaimi skanošo daudzgalvaino pūķi, kurš dziedāja un gavilēja un rībināja, iztarojot gluži vai metafizisku dzīvesprieku. |
|
|
