Es saprotu, ka šobrīdējā situācijā pat asaras nelīdz, nekas nelīdz, ja vien ne brīnums notiek. Katastrofāli. Ledusskapī pakārušās peles, makā vējš svilpo, pat tualetes papīra nav. Ja kāds man pateiks, ka var notikt vēl trakāk , tad lai viņš iet ieskrieties. Nu jā, tagad teiksim, man ledusskapis tukšs, trakāk būtu, ja nebūtu ledusskapja, tipa tā? Nu i pizdu šito smirdīgo valsti. Man reizēm liekas, ka tie gadi kopš neatkarības atgūšanas ir zemē nomesti. Bet tie arī ir tieši tie gadi, kuru laikā esmu augusi, mācījusies, veidojusies par cilvēku, esmu izveidojusi attiecības, ieguvusi/zaudējusi draugus. Tagad tas viss ir kaķim zem astes un visas vērtības, ko te kāds pūlā pieprasa-nahren... Tagd vērtība ir tikai naudai. Kuram tā būs, tas dzīvos, kuram ne, tas labākajā gadījumā eksistēs. Pizdu šito valsti saku vēlreiz! Nāk nu šu zviedri-rižiki, vismaz kāds varbūt pacels to, ko dažiem lohiem izdevies tik vieglu roku nogremdēt ilgstošā laika periodā. Sen neesmu bijusi tik rupja. Skolā džeki šodien saka: "Skolotāj, jūs pēc dažiem gadiem būsiet tāda, kāds ir Petrovičs!"
ak, Kungs, mīļie, ja jūs zinātu, kāds ir Petrovičs. Es ar viņu arvien tikai sveicinos, lai arī kopā strādājam jau 2. gadu. Karoče,tas viss tikai tāpēc, ka man nav ko ēst. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}