Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
trīs kareivji ar durkļiem asiem debesis kā baltu lapu dur, tie sardzē pie nakts vārtiem gurst bez cerības nosargāt to, kas vienmēr brīvs. es esmu Tavs vergs, mans nokavētais laiks.