Beidzot klāt ir nedēļas beigas, kas nozīmē, ka rīt nav jāiet uz darbu, ka rīt ir jāiet uz lekcijām... Es esmu nogurusi... Viss, ko vēlos, ir silta azote, kurā ieritināties, gribu, lai mani samīļo, lai neuzdot jautājumus, lai paklusē ar mani... Man to ļoti vajag... Man ir neizturami skumji, šovakar, pa ilgiem laikiem, es jūtos vientuļa... Man patīk izbaudīt vientulību, vakaros pēc smagas dienas, saritinoties gultiņā, bet šovakar es negribu būt viena. Man nezvajag draugu kompāniju (neapvainoties, lūdzu), man nevajag līdzjūtīgus vārdus, man vajag tikai tuvību, ko var sniegt kāds jauks cilvēks, lai var klusu iekšēji paraudāt aiz laimes... Skumji... Kā "Kaķīša dzirnavās" ķēniņš, tā es tagad jūtos... Nedaudz sveču gaismas un azotes... Laimei?