| |
[7. Sep 2009|12:26] |
|
Te nu bija, nekas man nekait. Trīs dienas noīdēju kā oposums riesta laikā. Kreisie sāni sāp tā, ka ... neatceros tādas sāpes, ne elpu ievilkt, ne pagulēt. Mazliet trūka līdz neatliekamās saukšanai, plus "lielās smadzenes" (citējot Vonnegūta "Galapagu salas")izdomā tādus iemeslus, ka sirds stājas burtiskā nozīmē. Bet nu šodien jau viss uz labo pusi, un telefoniski māte izteica verdiktu - apsaldēts nervs, kas nomierina, pāries. Jā, kādēļ tad vēl mātei zvanīju. Lai gan spēju pagatavot pašu velnu, nu tur jūras ķemmīti mandeļu skaidiņu panējumā ar balto trifeļu mērci un foreļu putām ..blabla, tik padod sastāvdaļas, taču parasto miltu/krējuma mērci uz saceptas pannas nekad līdz galam nebiju uzdrošinājies.:D Tad nu māmiņa sīki noinstruēja, un sanāca. Tā sagribējās ko "poprostomu", kotletes un vārītos kartupeļus ar šo brūno mērci + tomāti ar krējumu. |
|
|
