jā, mēs esam izauguši jau tik lieli.
tieši tik lieli, cik bija Viņi, kad mēs paslepus vērojām smēķu mākoņus pie skolas kurinātavas un šausminājāmies, kā tā var.
un labi, ka toreiz mēs nezinājām, ka ir arī tāds sekss, ar ko viņi noteikti nodarbojās.
un iespējams arī narkotikas.

upd: un prātā nāk domas par kmhzv pirmssākumiem. par bērniem, kurus vecāki ar bažām veda uz skolu,
nezinādami, vai un kas izdosies.
trešā atmoda. ceturtā atmoda?
bet mēs esam jau izauguši lieli. tik lieli, lai paši drīz ar citādām bažām domātu par to, ka arī viņi reiz slapstīsies aiz skolas kurinātavām, lai paši par tādām kļūtu, dejos uz dēļu skatuves ar
atkailinātu vēderu, iekāros vīriešus un gulēs ar tiem.
vairs neraudās par nozaudētiem mobilajiem telefoniem
un limita nesasniegšanu ātrlasīšanas konkursā.

tā ir pavisam tāda savāda sajūta.