Jūlijs 17., 2011

15:07 Kaut ko krāmējos pa virtuvi, kad atskanēja klauvējiens pie durvīm. Atveru, bet tur 2 cilvēki ar tādām kā ziedojumu kastītēm un avīzēm rokās. Domāju, nu kas atkal, bet izrādās, ka tie no kaut kādas strādnieku apvienības. Sākam runāt un atklājas, ka viņi iesaistās visās tajās aktvitātēs un streikos pret universitāšu mācību maksu paaugstināšanu, kā arī kapitālismu kā tādu. Un tad nu viņi man prasa viedokli par to visu, ņemot vērā, ka pati nāku no Austrumeiropas ar visu to bezdarbu un bardaku kas notiek mūsu valstī, un man par lielu kaunu, es pat nespēju īsti noformulēt viedokli tajā visā. Jo tajā brīdī, kad aizbraucu no Latvijas, es pārstāju lasīt ziņas un interesēties kas tur notiek, jo tas viss man tik ļoti bojāja garastāvokli un nospieda. Un šķiet, tādu pašu pieeju esmu pieņēmusi arī šeit, nelasot ziņas un neiesaistoties diskusijās par notiekošo valstī, aptuveni iz sērijas - ko es nezinu, tas mani neskar. Un tagad man ir tāds kauns. Pēdējos 3 gadus esmu dzīvojusi pilnīgā ignorancē pret visu notiekošo, lai gan tas ietekmē mani, manus tuviniekus un cilvēkus visapkārt man. Un man pat nav īsti nekā ko pateikt šajā sakarā. Pilnīgs kauns. Mūzika: james blake - to care (like you)

(piebilst)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi