-Kas tu kāds mūks?
Tu runā tādas lietas...
-Kas tev prāta nemaz nav, neviens nav mācijis par ko var runāt par ko ne?
Tu lasi tādas grāmatas...
-Tu neesi iestājies kādā sektā?
Tu pazūdi kautkur un ilgi nenāc...
-Kur?
Tu nēsā visus šitos...
-Kādā bandā neesi?
-Nedari ko pretlikumīgu?
-Nesavāri sūdus!
Tu sēdi viens pats uz palodzes un kautko meklē debesīs, kad visi jau guļ...
-Tev ar galvu vis kārtībā?
Tu viens pats pie mājas sēdi nakti, kaut ir stindzinošs aukstums?
-Tev vajag ārstu?
Nāc iekšā!
-Nē...
-Galīgi dumjš esi?
-Jā esmu...!
Un vēl šitie mati...
-Nogriez taču, pēc kā tu izskaties...
-Visiem patīk jums nē!
-Nu nezinu kam var patikt.
Še nauda nogriez!
-Atšujies negriezīšu...
-Nu paskaties cik brālim smuki īsi matiņi.
-Nu ja, kā vēl 500 000 latvijas iedzīvotāju, klonu...
Atsienaties, es domāju pats un jūs, jūs visi varat ieskrieties, darīšu, kas man patīk, nevis kā jūs kloni...
Skrieniet, dariet kā visi tikai mūža galā negaudieties, ka varējāt darīt vairāk, un dzīvot brīvāk, kā sirds lika, taču kurai jūs, kloni, neklausijāt.
----------------------------------------
Reizēm tā ir kā spēle, reizēm piegriežas viss...
Tagat jau atkal spēle, interesantāka par domino vai ričuraču.
Bet esmu tikai cilvēks un arī mans mērs reizēm ir pilns...