atkal vecie sapņi uzbrūk. un Viņa balss nezūd no mana prāta. romantiski skumjš grūtsirdības rīts.. smēķis un aliņš pie Veisa uz balkona būtu labākās zāles, kā jau visus šos gadus. ja tā padomā, manā dzīvē nav bijuši daudz cilvēki, pie kuriem nakts vidū kaukdama esmu ielauzusies dzīvoklī, Viņa dēļ. jā, smēķis un balkons. man nav balkona.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |