Es vienkārši nemāku tā mēreni. Paciesties, pagaidīt, mierīgi sēdēt/darboties. Es nekur nepazūdu un neaizeju, tepat vien esmu, tikai nemierīga/trauksmaina/kustībā.
Un neder man tā pāris reizes nedēļā. Gribas daudz vairāk. Ja runāt, tad kamēr lūpas nogurst, ja sex, tad kamēr vairs nav spēka, ja klusēt, tad tik ilgi kamēr viss tiek saprast bez vārdiem. Un tad visu atkal no jauna. Nevis atšķaidītu cukurūdeni, bet sīrupu. Atdzerties kamēr nelabi un tad meklēt ko pavisam citu. Atkal izbaudīt lieliem malkiem līdz izsmelts.