Aizstaigājām līdz Šlesera mājai, apgājām riņķī apkārt. Cerējām, ka pats Ainārs rītakurpēs un halātiņā iznāks paklausīties jūras šalkās, jo tad mēs sāktu skanīgā duetā kliegt: "KUR IR PRIEDES?!! KUR IR PRIEDES?!!", bet diemžēl tā nenotika. Nospriedām, ka vispār jau viņš nav īsti gudrs čuhans, ceļot māju tik tuvu jūrai (un pie tam izzāģējot visas priedes mājas priekšā), jo viņa mazmazbērniem tur ciemoties (vismaz apzinātā vecumā) īsti nesanāks - 20-30 gadi un Ainārs varēs kopā ar plekstēm gruntī rušniāties. Bet kas zina, kā tur īstenībā būs, vēl jau jāsagaida 2012.!!!

Jā, vēl mēs dzirdējām cīruļus un Mārtiņš redzēja arī Sāmsalas dižpīli. Man, protams, ne silts, ne auksts tie cīruļi, lai jau dzied, bet Mārtiņš gan bija gandarīts, ka beidzot ir dzirdējis.

Protams, referāts ir tik pat daudz kā vakarnakt - apaļa nulle, bet nekas, man liekas, nāk iedvesma.
Jā, un naktī izpidīju ibiometriju viena pati, par ko man lielumliels prieks, jo pat Mārtiņš teica, ka neesot bijis viegli.