stranger to you

Mana mīļākā krāsa ir sarkanā. Man ir mīļākā kafijas krūze. Man pieder sudraba karotīte. Man nav mīļākā koka, bet man liekas, ka man vajadzētu. Es neko nejēdzu no matemātikas. Es neko nejēdzu no stāstu stāstīšanas – es nekad nevaru izlemt, kuras detaļas ir svarīgas un kuras novērš uzmanību no satura; lietvārdi nav loģiskā secībā, tie visi ir vienādi, izmētāti un mierinoši. Kā mūzika. Un es rosos, jo ir auksts un tagad paliek siltāks, bet tomēr ir auksts, un es aizmirsu savu jaku, un es graužu nagus – mēģinu viņus nolīdzināt, bet, kā vienmēr, nekas nesanāk – un nav neviena, kas varētu mani apturēt tāpēc es turpinu mēģināt. Un es turpinu mēģināt. Un es turpinu mēģināt.