un es zinu, ka atkal būs rītdiena,
kad zaudēšu savas virves dejotājas prasmes,
apžilbšu cirkus arēnā, vērojot spoguļbumbu.
un kritīšu
nav man karabīnes,
nav man drošības jostu
nav man drošības
nav manī mūsu.
un atkal skriešu pretī vīrietim ar savu nobrāzto ceļgalu, jau iepriekš skaidri iztēlojusies, kā viņš pārsaitēs pušumu. Bet viņš uzlīmēs plāksteri, un es būšu vīlusies, jo iztēlojos visu taču gluži citādāk...