izspúrušiem matiem, sejá ledains smaids - sāpināta cilvēka pārdomas

Es esmu sevi aizslēgusi,
Lai zagļi manī neiebrūk,
Lai miers,ko ilgi krāju klusām,
Kā pieneņpūkas nepajūk,
Lai gaismu,līdzsvaru un gribu
No manis slepus neizvāc,
Lai atkal manu mīlestību
Pa vējam neizkaisa kāds.
Ciet visas durvis,visi logi,
Un atslēgas guļ Daugavā,
Un pārāk īsa tava roka,
Lai dzelmei cauri tiktu tā.