Piektdienas vakars un pamazām jau būšu attapies no laivu brauciena pa Salacu. Jādodas ciemos ar alkohola pudeli, uz brīdi pievienojoties dz.dienas svinībām, bet visticamākais, ka pēkšņi nozudīšu, jo ne visai gribas svinēt/dzert... ne manā dabā, bet vai manā labā, kas to lai zin.
Bija lielisks laivu brauciens, esmu priecīgs par dienām pie dabas uz ūdens, zem ūdens, uz zemes un zem koku lapām. Tik skaisti, ka noteikti vēlēšos atkārtot, tik nākamgad. Man patīk, ka ir tās krācītes, jo tas liek asinīm nedaudz straujāk ritēt un pacīnīties, kā arī pasmieties par visu, kas aiz muguras :)

Vēl māsa paspējusi apprecēties un vecmammai logs nokrāsots it kā nesavienojamas lietas, bet abas notika vienlīdz ātri, bet tas jau ir noticis fakts, kurš nākamais?