Negais jau negaidīja. Izspārdīja savus zibeņus un prom bija. Uzlīdu uz pamestas fabrikas jumta un pavēroju siluetus gan debesīs, gan arī virs zemes. tur tālumā - pie pāļiem peldas tēli un jau gribas skriet uz turieni. Gribas meklēt vai atrast.
Es klusi sadzīvoju ar blakus snauduļojošajām kaijām un arī ar tām tur augšā virs melnā padebeša. Tagad tikai jāapgūst ilgas pēc nezināmā.
http://www.youtube.com/watch?v=3ZVSEWMurgU