ne tikai tā. -

kafijas pauze darbā, nevar rauties un rauties, bet nekur neaizrauties, sēdēt visu laiku uz vietas un censties aizsniegt debesis. sēžot, protams.
Nedēļas nogalē bija visādi notikumi, tikšanās, pārsteigumi un arī gana jautras pasēdēšanas, lai šo varētu droši nodēvēt par vienu no pēdējā laika raibākajām nedēļas nogalēm. Protams, ka jāpiesauc arī svētdienas rīts, kad, PROTAMS, gandrīz nogulēju nolikto tikšanās laiku braukšanai uz Poliju komandējumā. Jā - komandējumā svētdienas rītā, kur prāts? Bet viss ir labs, kas labi beidzas. šo teikumu laikam vajadzētu ierāmēt/pasvītrot/ieķēpāt kārtīgi un pasludināt par šo dienu svarīgāko saukli, attiecināms uz visu, visur, visiem.
Sajūtas ir visādas, sākot ar samulsumu, beidzot ar neizsakāmu prieku par to, ka bija kā bija un ka man taču ir paši labākie draugi pasaulē u vispār viss dikti skaisti un saulaini. Atrastas arī kaut kādas jaunas šķautnes sevī, savos uzskatos un vēlmēs, tagad tikai jāliek pamazām bilde kopā un jādomā, kas sanāks beigās.
Polijas lielais salūts gandrīz kā zīme, ka ceļš ir pareizs, doma ir uzķerta, ka tagad tikai atliek rušināties uz priekšu.

And if you feel homesick, give me your hand and i'll hold it!


:)
Best wishes,
Līna.