-Diemžēl sen jau vairs nav.
Tiešām, diemžēl sen jau vairs nav. Neticami, bet tā tas ir. Kur tas laiks pazūd...
Vēl nesen bija mana 18tā dzimšanas diena, kad sataisīju astītes un uzliku naivu sejas izteiksmi, un devos uz bodi, paši saprotiet, ar kādu mērķi, un cerēju, ka dokumentu paprasīšanas brīdī beidzot, nu tak beidzot varēšu izvilkt pasi un parādīt - HA! HA! HA! :) Zin kā, līdz tiem 18iem jau esi paspējis kārtīgi nogurt stresojot pirms katras reizes, pārdos vai nepārdos, liekot uz acīm brilles, taisot nopietnas sejas, utt., a te - paprasa dokumentu un Tev pārmaiņas pēc beidzot ir tie 18! HA! :)
Aii, cik tas viss bija forši. A kas tagad? Tagad sēžu, cepu kaut kādus stulbus darbus, kas nafig nevienam nav vajadzīgi un tāpat neko nedod, un diendienā stundām ilgi domāju, ko lai iesāk ar savu nākotni.