kad nozvanīja modinātājs, es ilgi nevarēju atvērt acis. Visu laiku likās, ka ārā ir tumšs un auksts. Atverot acis, protams, tā nebija. Es negribu atkal ziemu ar tumšajiem rītiem. Es gribu mūžīgu pavasari un laimes sajūtu krūtīs, tādu kā kad pirmās lapas plaukst, kad gaiss smaržo pēc svaiguma un dzīvības. Tad mēs abi nenovecotu un paliktu mūžīgi viens ar otru.
klausos: |
Argine - I nostri Occhi |