Jūtu, ka tieku spiesta pie sienas. Drīz vien man nāksies viņai to pateikt, bet tas ir tik smagi. Es pilnīgi jūtu, ka ir jāizvēlas starp draudzību un mīloto nodarbošanos. Nu, kā lai labākajai draudzenei pasaka, ka es 100% gribu norobežot draudzību un biznesu, ka es pat niecīgāko sadarbību nevēlos. Bet viņa katru reizi par to ieminās, bet es tik klusēju vai atrunājos ar nenozīmīgām frāzēm.......bet tūlīt jāsāk braukt uz gadatirgiem, bet es gribu to darīt viena, negribu viņu vairs ņemt līdzi, vadāt, aizdot galdu un tt........ai, smagi, taisni vai galva sāk sāpēt. Es saprotu, ka tā ir maza daļa no tā kā es pelnu naudu, bet man vairs negribas to dalīt, jo par sadarbību (pareizāk sakot - nesadarbošanos) lielākos plānos mēs jau vienojāmies, bet tie gadatirgi.................