sirsnums:

Es katreu reizi, viņai uzsākot sarunu, atbildēju, ka no nākamā gada es viņu nevadāšu. Bet viņa izliekas nedzirdam un tik runā tā, it kā, es neko nebūtu teikusi. Pieņemu, ka mans arguments nebija gana skaidrs, jo argumentēju viņas nevešanu ar pārlieku lielu attālumu (viņa pārvācās dzīvot uz pierīgu). Bet izskatās, ka man vienkārši skaidri un gaiši būs jāsaka, ka konkurence ir laba lieta, bet pašai vēl vadāt konkurentu, iedalīt viņam 1/2 galda.....tas ir par daudz. Zin, no malas kāds varētu droši teikt, ka es esmu muļķe. Šobrīd tā arī jūtos, bet pateikt tāpat grūti. :(