Dzīves teātris -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūlijs 27., 2005

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
10:03
liktens tomēr mēdz būt nejauks pret mani šad un tad..:(
šonakt man zvanīja kāds vīriešcilvēks, no ļoti seniem laikiem. parunājām par šo un to. par laika apstākļiem, par to, kā iet brālim, un vēl kautko, ko neatceros, jo biju aizmigusi, novēlējuši viens otram saldus sapņus ar buču atvadījāmies.
kad pēc brīža pamodos pa īsto, sapratu, ka nepateicu pašu svarīgāko. ka man viņu vajag kā mežu un kā gaisu, kā jūru un kā ūdeni, ka es arī, es arī viņu laikam mīlu..
kad biju nobriedusi tiktāl, lai viņam atzvanītu atpakaļ un to visu vienā elpas vilcienā pateiktu, sapratu ka nevaru to izdarī. jo nav man viņa telefona numura, un tas, kas uzrādas saņemtajos zvanos, tas man definējas kā privāts numurs, kā (numura nav). tā es tagad staigāju ar nepateiktiem vārdiem... smaga nasta tā man tāda:(

(4 jau tēloja | patēlosi?)

Comments:

[User Picture]
From:[info]siltavieta
Date:27. Jūlijs 2005 - 10:18
(Link)
oi johaidī

privāts numurs, no ārzemēm tak laikam varētu būt
[User Picture]
From:[info]beatrixe
Date:27. Jūlijs 2005 - 10:21
(Link)
nu, Tu jau zini, no ārzemēm gan. a es tagad te sēžu un dricelējos, nemaz nav labi ar tādu atklāsmi nakti nodzīvot. pēc tam visus sapņus par viņu sapņoju...
[User Picture]
From:[info]beauty
Date:27. Jūlijs 2005 - 11:51
(Link)
Dazvanīsies vēl. Atliek tikai pacietīgi gaidīt un nākamreiz neaizmirst, ka jāpalūdz telefona nummurs :)
[User Picture]
From:[info]beatrixe
Date:27. Jūlijs 2005 - 11:55
(Link)
labāk negaidīšu, lai nāk kā pārsteigums:)
zin kā ir, kad ko ļotļoti gaida, lieks ka paiet vesela mūžība:(

> Go to Top
Sviesta Ciba