> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūlijs 27., 2005

beatrixe

10:03 liktens tomēr mēdz būt nejauks pret mani šad un tad..:( šonakt man zvanīja kāds vīriešcilvēks, no ļoti seniem laikiem. parunājām par šo un to. par laika apstākļiem, par to, kā iet brālim, un vēl kautko, ko neatceros, jo biju aizmigusi, novēlējuši viens otram saldus sapņus ar buču atvadījāmies. kad pēc brīža pamodos pa īsto, sapratu, ka nepateicu pašu svarīgāko. ka man viņu vajag kā mežu un kā gaisu, kā jūru un kā ūdeni, ka es arī, es arī viņu laikam mīlu.. kad biju nobriedusi tiktāl, lai viņam atzvanītu atpakaļ un to visu vienā elpas vilcienā pateiktu, sapratu ka nevaru to izdarī. jo nav man viņa telefona numura, un tas, kas uzrādas saņemtajos zvanos, tas man definējas kā privāts numurs, kā (numura nav). tā es tagad staigāju ar nepateiktiem vārdiem... smaga nasta tā man tāda:(

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..