|
|
|
Novembris 13., 2018
20:01
Tikko sāku lasīt Akmentiņa “Skolotāji”, un visu laiku raudiens nāk. Tiku tikai līdz 19.lpp. Viņš ievadā saka, lai pajautā vecākiem, kad viņi bijuši vislaimīgākie. Taču mēs tā nesarunājamies, labi, ka vēl dzīvi, mēs runājam tikai par šodienu, un arī ne pārārāk. Tad vēl tas lietus, nez, vai iesūksies zemē vai pārtaps ledū. Tikai kaķim ir jautri, kož kājā.
|
Comments:
mani uz kādu brīdi nolika uz lasīšanas pauzes nodaļa ar skolas pārkrievošanu... bija ļoti grūti atsākt lasīt. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}