Jā, es esmu kļuvis par slepkavu...
Masu slepkavu. Gan pieaugušie, pāri par simtu, gan bērni, pēdējie vēl reizes desmit vairāk. Bez nožēlas. Līdz pēdējam.
Malkas šķūnītī nīdēju ārā lapsenes.
Māmiņu sakoda, citādi neaiztiktu, bet tagad mums ir karš.
Citādi jau viss tāpat kā vakar, aizvakar, pirms nedēļas un pirms mēneša...
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man no viņām bail. Žēl viņas nogalināt, tu viņu nospied, un dzīvība, kas pirms sekundes desmitdaļas lodājusi mazajā ķermenītī, ir prom uz neatgriešanos un paliek tikai vraks, un tu nezini, vai tev ir tiesības izlemt, ka tā jānotiek. Bet ir arī paniski bail. Tā nu es viņu priekšā esmu pilnīgi bezspēcīga. Parasti mūku. :)