dīvains rīts, atkal vēlais.pamodos un dīvaina sapņa apciemota.man viņš nepatika, tu tur biji cits. es atkal bēgu.nokratīju šo sapni, ka domu nerēālu, tas nēesi Tu, tā nēesmu es. un viss..rīts.Kafijas joprojām mājās nav. Kāda vella pēc ejot uz veikalu var aizmirst par sevi mīļo un vienīgo un neparūpēties. Savādi, bet atliek brīnīties. Atliek nopūsties un īstenot domu, kas mani apciemoja pamostoties. jasazinās. Protams mūsdienīgi. Internets var visu, arī gandrīz mūs savienot. ....Mirklis un skaļs mājas telefona zvans negribīgi, bet spiež mani ce;ties un doties tam atbildēt. un....silts brīnums, varbūt tikai paŗsteigums bet balss sveiciens ir sasniedzis. Mani no ziemeļpuses. Cik jauki un dīvaini ir dzirdēt tevi. Protams dzīvojam mūsdienīgā pasaulē, bet šie balss tembri, tā balss intonācija..tava un reizē neticama, jo skan tik tuvu kā no blakus telpas..labi no tās citas pilsētas, tepat šajā zemē. Bet nē Tu esi tālu tur prom, tāds pat bezbēdīgs un krāsains. Kas tur bij šodienas smieklos.TU un stress...Grūti savienojami jēdzieni:)) lai tā arī paliek..sildi mani tuvumā, gan esot tālumā. ..bet rīt izskatās briest nedarbi...hm..ir jau arī laiks. cik tad var tik prātīgi?:) |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |